Industriāla revolūcija pilnīgi izmainīja kultūrainavu un dzīves stilu. Līdz tam nepieredzētos apjomos izvērtās izejvielu ieguve un apstrāde. Radās grandiozas būves, ierīces un konstrukcijas, kas liecina par cilvēka radošās domas Ģēniju. Mūsdienās tehnoloģiju strauja attīstība ir novedusi pie tradicionālās rūpniecības transformēšanās, kā rezultātā daudzas vēsturiskas ražotnes un ar tām saistītā infrastruktūra vairs netiek izmantota.

Lai glābtu no pamešanas vai nojaukšanas, prāvs skaits ražošanas un transporta objektu daudzās pasaules valstīs ir ierakstīti aizsargājamo kultūrvēsturisko objektu sarakstā. Pavisam nesen, tikai kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem Eiropā ir palielinājusies interese par industriālo mantojumu. Pēdējās desmitgadēs rūpnieciski attīstītākajās Eiropas valstīs augusi informētība un izpratne par industriālās vēstures liecību saglabāšanas nepieciešamību.

Latvija 19./20. gs. mijā bija viena no rūpnieciski attīstītākajām Krievijas impērijas provincēm, bet Rīga pirms Pirmā pasaules kara bija šis valsts trešā lielākā rūpnieciskā pilsēta. Ar Rīgas vārdu saistās velosipēdu un automobiļu būves pirmsākumi Krievijā. Latvijā otra industriālā mantojuma ziņā bagātākā pilsēta ir Liepāja.

Daudzi mūsu tehnikas pieminekļi izraisa interesi arī starptautiska mērogā: piemēram, Liepājas Karostas darbnīcas un sausie doki, Daugavgrīvas cietoksnis, rūpnīcas VEF korpusi, vairākas bākas, kā arī Daugavas gultnes regulēšanas būves.

Industriālais mantojums jeb tehnikas pieminekļi ir tā kultūras vērtību dala, kas atspoguļo ražošanas un transporta attīstības vēsturi. Šo mantojumu Latvijā veido galvenokārt 17.-18. gs. manufaktūru vietas, kā arī nākamo gadsimtu cepļi, fabrikas, ražošanas ierīces un izstrādājumi, bākas un hidrotehniskās būves, kanāli, sūkņu stacijas un ūdenstorņi, dzirnavas, cietokšņi un citas fortifikācijas būves, spēkstacijas, celi, tilti, dzelzceļi un arī citi transporta līdzekli. Uzmanību piesaista savdabīgā rūpnieciskā arhitektūra, kas kopā ar transporta infrastruktūru veido īpašu industriālo ainavu un kultūrvēsturisko vidi. Jāpiebilst, ka vēstures dokumentiem un sociālās dzīves liecībām ari ir svarīga vieta industriālās pagātnes izzināšanā.

Latvijā tehnikas pieminekļu pārlūkošana un dokumentēšana uzsākta pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā. Šajā laikā ir veikta ne tikai apzināšana, bet daļēji arī vērtīgāko objektu inventarizācija un izpēte.

   

Sadarbības partneri

 

Grāmatas par industriālo mantojumu